1060. Ja uz lauka arot var dzirdēt sitam mājas pulksteni, tad būs laba raža.
/J. Vīksne, Meirāni./
1061. Kad pa sapni ar jeb rok, tad tais mājās kāds mirs.
/I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./
1062. Ja sapnī aŗ zemi, tad kādam jāmirst.
/A. Aizsils, Prauliena./
Lasīt tālāk
998. Pavasarī pirmo reiz jāiziet art ceturtdien, jo tad labāk viss izdodas.
/A. Sāvītis, Lubāna./
999. Pavasarī pirmo reizi jāiziet art ceturtdienā, jo tad labāk izdodoties sēja.
/A. Pliens, Meirāni./
1000. Priekš 300 gadiem Kurzemē bija pieņemts otreiz art tīrumu mēneša pēdējā ceturksnī.
/J. Kūmiņš, B. Zemes pielikums 1933. 28./
Lasīt tālāk
995. Latvieši lieto arnikas ziedus tējā par līdzekli pret spiedēju un pārstaipīšanos, pārcelšanos, kādēļ to sauc arī par trūkuma zāli.
/E. Birsmanis, Latv. ārst. stādi, 1897./
996. Arnikas lieto kā trūkuma zāles pret pārpūlēšanos. Arī ievainojumus dziedē ar viņu sulu, savārījumu vai spirta novilkumu.
/M. Simiņš, Brukna./
997. Ernkājas noder pret saraustīšanos.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
985. Senāk ara zemi ar bērza jeb egles arkliem. Kad sāka lietāt dzelzi, tad kala tā saucamās griezes, kas grieza vienīgi velēnu.
/G. Pols, Vecgulbene./
986. Arkla lemesnīcas koku cērtot, nedrīkst to gāzt ar roku, bet jāļauj tam pašam nogāzties, jo citādi no tā taisītā lemesnīca neņem labi velēnu un ir jāspiež zemē ar rokām.
/A. Pliens, Meirāni./
987. Ja arklam (spīļu)lemesnīcu cērtot skaidas lec tālu, tad no viņa pagatavotais lemesis metīs labu velēnu.
/A. Pliens, Meirāni./
Lasīt tālāk
974. Ja arājs mazs un sīks no auguma, tad arī labība sīka augs.
/J. A. Jansons./
975. Arājs nedrīkst ielāpainas drēbes valkāt, lai lauki neaugtu nevienādi.
/J. A. Jansons./
976. Arājam nevajaga katla kasīt citādi miežiem aug melnas vārpas.
/M. Pelēce, Cirsti./ Lasīt tālāk
(slimība, kad nagu galos ir balti pūžņi).
973. Ja kādam ir apvērde, tad vajag pirkstus trīsreiz iegrūst vārošā ūdenī; tad kaite iznīkst.
/A. Salmāns, Balvi./