Bērns

Apšautums

970. Iegadās kādā vietā sarkanums, kurš niez un plešas lielāks, tad ir apšautums. Sagrūž ķiplokus kreimā, sarauga un sasmērē.
/Austere, Saldus./

971. Apšautums ceļas no tā, ka svētās meitas apšautušas, tādēļ to sauc arī par svēto meitu apšautumu. Apšautuma vieta apklāta ar sarkanām un baltām pumpiņām, kas sprāgst pušu un plešas tālāku. Teicēja redzējusi bērnu, kuram viss ģīmītis bijis vienā apšautumā. Tādā gadījumā sarauga kampara eļļu un sasmērē slimo vietu, jeb arī sadedzina pērtas bērzu slotas lapas, sataisa ar skābu kreimu, sarauga un sasmērē. Apšautuma raugāmie vārdi ir šādi: “Sarkans ābols ietīts baltā drānā; iznīkst kā purva pūpēdis, kā rīta salna.”
/A. Rozenšteine, Saldus./

Apoga vaina

881. Apoga vainā naktīs bērns nīkst un bolī acis kā apogs.
/K. Jansons, Plāņi./

Apauklēšana

608. Kad kas jem otra bērnu rokā, tad dažreiz gadās, ka apauklētais bērns paliek melns kā zeme, smags un nespēcīgs, visa āda paliek tīri svabada un ļankarējas. Ļaudis saka: nu bērns apauklēts, ka tik smagi kliedz. Kad bērns apauklēts, tad dilst laukā.
/J. Endzelīns, Saikava./

Aizgulēts bērns

517. Par aizgulētiem bērniem sauc tādus, kuŗiem māte, zīdot ar krūti, kādu nakti zīdīšanu pārtraukusi un pēc tam atkal atjaunojusi. Tādi bērni varot, ar acīm vien uzskatot, aizvilt svešu naudu, kur tik vien viņam patīkoties. [Sal. atzīdenis.]
/K. Lielozols, Nīca./