1110. Atbalss esot velna atbilde un zobošanās. /V. Pilipjonoks, Asūne./ 1111. Kad no meža skaidra atbalss skan, tad būs labs laiks. /S. Gūberts, 1688./ 1112. Ja gans no rīta govis dzenot kliedz un šis kliedziens tālu atbalsojas, tad būs jauks laiks. /I. Ozoliņa, Rīga./
1106. No atāla aitām noiet vilna. /K. Jansons, Plāņi./ 1107. No atāla kumeļiem utis metas. /K. Jansons, Plāņi./ 1108. Ja atāls aug ātri, tad drīz būs lietus. /J. Rubenis, Ērgļi./
1104. Astes zvaigzne neesot uz laba, drīzi vien varot pa stāvēt, ka šinī gadā [ kad astes zvaigzne parādījusies] celšoties vai nu karš, mēris, bads, vai notikšot cita kāda liela nelaime. /Latv. Av. 1853. 149 (38)./ 1105. Māņticīgi cilvēki priecājas, kad astes zvaigznei aste stāv uz augšu, jo tas rādot uz labu. /Latv. Av. 1858. 143./
1102. Ratiem koka asi taisot, resno galu vajaga likt labā pusē, jo citādi rati neiet pa ceļu, bet skrien no tā nost. /J. A. Jansons, Piņķi./ 1103. Ja ass karst, tad kāds mīlē. /K. Pavasare, Valmiera./
1100. Savārītas ozolu lapas un bērzu tāsītes, ko vējš vēdina, der cilvēkiem pret asins kaiti. Asinszāles (Hipericum perforatum). /V. Strautiņš, Taurupe un Zelgauska./
1101. Asinszāles tiek lietotas pie lopu slimībām. /A. W. Hupel, Top. Nachrichten, IV, 1789. 293./
1099. Asinslaišanu izdarīja veciem cilvēkiem, kuriem āda veca un cieta un tā tad ar ragu likšanu nevarēja nekā panākt. Asinslaidēji cirta ar blieti rokas lielajā dzīslā. Dažreiz ļoti vecam cilvēkam nemaz nevarēja asiņu uzdabūt un tā par velti sakapāja visas dzīslas. /K. Saržants, Blīdiene./
1089. Ja sapnī redz mājā asinis, tad būs lielas bēdas priekšā. /P. Š., Rīga./ 1090. Ja pa sapņiem sev iegriež un tek asinis, būs lielas sirdssāpes. /L. Ozola, Rīga./ 1091. Ja sapnī redz asinis, tad būs bēdas, sirdssāpes. /K. Jansons, Plāņi./
1073. Slimums vienam no otra ķeras, kam “asins pret asini”: vienādas asinis. /K. Jansons, Plāņi./ 1074. Asins tecēšanu var apturēt, izraujot matu un aptinot to ap kreisās rokas mazo pirkstu. /V. Amoliņa, Vecpiebalga./ 1075. Asins visvairāk varot apturēt, ja uz pušuma (rētas) uzliekot zirnekļa tīklus. /H. Skujiņš, Smiltene./
1072. Aso ašķu savārījumu lieto pret tūsku (ascites). /M. Šimiņš, Brunka./ 1072a. No asajiem ašķiem savāra tēju un to dzer, kad mēnešstarpas nostājas, sevišķi no saaukstēšanās. /Etn. I, 1891. 109. Jaunsesava./
1070. Asu lietu ( p.p. nazi, cirvi, zāģi u. t. pr.) nedrīkst turēt ar aso pusi uz augšu, tad velns tur pārcērt ķēdes. [Sal. ieroči.] /M. Brīdaka./ 1071. Otram nevar dāvināt nekādas asas lietas, kā: nazi, cirvi, šlenci, adatu u. t. pr. /P. Š. Rauna./
1069. Aršīnu nevar likt uz gultas, tad tur būs kāds mironis. /N. Pilipjonoks, Asūne./
1060. Ja uz lauka arot var dzirdēt sitam mājas pulksteni, tad būs laba raža. /J. Vīksne, Meirāni./ 1061. Kad pa sapni ar jeb rok, tad tais mājās kāds mirs. /I. Bergmanis, 1862. g., Bārta./ 1062. Ja sapnī aŗ zemi, tad kādam jāmirst. /A. Aizsils, Prauliena./
998. Pavasarī pirmo reiz jāiziet art ceturtdien, jo tad labāk viss izdodas. /A. Sāvītis, Lubāna./ 999. Pavasarī pirmo reizi jāiziet art ceturtdienā, jo tad labāk izdodoties sēja. /A. Pliens, Meirāni./ 1000. Priekš 300 gadiem Kurzemē bija pieņemts otreiz art tīrumu mēneša pēdējā ceturksnī. /J. Kūmiņš, B. Zemes pielikums 1933. 28./
995. Latvieši lieto arnikas ziedus tējā par līdzekli pret spiedēju un pārstaipīšanos, pārcelšanos, kādēļ to sauc arī par trūkuma zāli. /E. Birsmanis, Latv. ārst. stādi, 1897./ 996. Arnikas lieto kā trūkuma zāles pret pārpūlēšanos. Arī ievainojumus dziedē ar viņu sulu, savārījumu vai spirta novilkumu. /M. Simiņš, Brukna./ 997. Ernkājas noder pret saraustīšanos. /P. Zeltiņa, Ikšķile./
985. Senāk ara zemi ar bērza jeb egles arkliem. Kad sāka lietāt dzelzi, tad kala tā saucamās griezes, kas grieza vienīgi velēnu. /G. Pols, Vecgulbene./ 986. Arkla lemesnīcas koku cērtot, nedrīkst to gāzt ar roku, bet jāļauj tam pašam nogāzties, jo citādi no tā taisītā lemesnīca neņem labi velēnu un ir jāspiež zemē ar rokām. /A. Pliens, Meirāni./ 987. Ja arklam (spīļu)lemesnīcu cērtot skaidas lec tālu, tad no viņa pagatavotais lemesis metīs labu velēnu. /A. Pliens, Meirāni./
974. Ja arājs mazs un sīks no auguma, tad arī labība sīka augs. /J. A. Jansons./ 975. Arājs nedrīkst ielāpainas drēbes valkāt, lai lauki neaugtu nevienādi. /J. A. Jansons./ 976. Arājam nevajaga katla kasīt citādi miežiem aug melnas vārpas. /M. Pelēce, Cirsti./
(slimība, kad nagu galos ir balti pūžņi). 973. Ja kādam ir apvērde, tad vajag pirkstus trīsreiz iegrūst vārošā ūdenī; tad kaite iznīkst. /A. Salmāns, Balvi./
