Asinslaišana

1099. Asinslaišanu izdarīja veciem cilvēkiem, kuriem āda veca un cieta un tā tad ar ragu likšanu nevarēja nekā panākt. Asinslaidēji cirta ar blieti rokas lielajā dzīslā. Dažreiz ļoti vecam cilvēkam nemaz nevarēja asiņu uzdabūt un tā par velti sakapāja visas dzīslas.
/K. Saržants, Blīdiene./

Asins sapnī

1089. Ja sapnī redz mājā asinis, tad būs lielas bēdas priekšā.
/P. Š., Rīga./

1090. Ja pa sapņiem sev iegriež un tek asinis, būs lielas sirdssāpes.
/L. Ozola, Rīga./

1091. Ja sapnī redz asinis, tad būs bēdas, sirdssāpes.
/K. Jansons, Plāņi./
Lasīt tālāk

Asinis

1073. Slimums vienam no otra ķeras, kam “asins pret asini”: vienādas asinis.
/K. Jansons, Plāņi./

1074. Asins tecēšanu var apturēt, izraujot matu un aptinot to ap kreisās rokas mazo pirkstu.
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./

1075. Asins visvairāk varot apturēt, ja uz pušuma (rētas) uzliekot zirnekļa tīklus.
/H. Skujiņš, Smiltene./ Lasīt tālāk

Asie ašķi

1072. Aso ašķu savārījumu lieto pret tūsku (ascites).
/M. Šimiņš, Brunka./

1072a. No asajiem ašķiem savāra tēju un to dzer, kad mēnešstarpas nostājas, sevišķi no saaukstēšanās.
/Etn. I, 1891. 109. Jaunsesava./

Asas lietas

1070. Asu lietu ( p.p. nazi, cirvi, zāģi u. t. pr.) nedrīkst turēt ar aso pusi uz augšu, tad velns tur pārcērt ķēdes.
[Sal. ieroči.] /M. Brīdaka./

1071. Otram nevar dāvināt nekādas asas lietas, kā: nazi, cirvi, šlenci, adatu u. t. pr.
/P. Š. Rauna./

Aršīna

1069. Aršīnu nevar likt uz gultas, tad tur būs kāds mironis.
/N. Pilipjonoks, Asūne./