1073. Slimums vienam no otra ķeras, kam “asins pret asini”: vienādas asinis.
/K. Jansons, Plāņi./
1074. Asins tecēšanu var apturēt, izraujot matu un aptinot to ap kreisās rokas mazo pirkstu.
/V. Amoliņa, Vecpiebalga./
1075. Asins visvairāk varot apturēt, ja uz pušuma (rētas) uzliekot zirnekļa tīklus.
/H. Skujiņš, Smiltene./
1076. Asinis var apturēt, ja uz ievainojuma uzliek zirnekļa tīklu.
/M. Driņķe, Ranka./
1077. Asins apturēšanai der kaļķis, smalks sukurs, karsts ūdens, cūkas žults, peļastes (peļašķi).
/A. Aizsils, Lubāna./
1078. Asinis var apturēt ar pelašķu lapām, kas tik smalki saberztas, ka sula šķīst.
/A. Aizsils, Lubāna./
1079. Asins apturēšanai iegriezumos lieto pelašķu lapu sulu. Ja degunā tek asins, tad ņem pelašķes saberž un iebāž nāsīs.
/E. Vēvere, Ļaudona./
1080. Rudeņos, kad cūkas kāvuši, arī asinis izlietojuši lietderīgi. Atdzisušas un sarecējušas asinis novārījuši ūdenī. Novārītās asinis sagriezuši mazos gabaliņos. Čuguna katlā izkausējuši grūstus cūku taukus, tad gabaliņus cepuši desmit minūtes taukos, pieliekot pēc vajadzības sāli, piparus un sīpolus. Pēc tam podā lējuši saldu pienu tik daudz, kamēr asins gabaliņi apsegti un vārījuši stundas ceturksni. Ceptas asinis ēduši ar maizi.
/H. Skijiņš, Smiltene./
1081. Asina atturamie vārdi ir šādi:” Asins upe strauji tek, Līkumiņus mētādama; Mīļā Laima, pasteidzies Asinsupi apturēt.”
/J. Dāvīds, Biksere. LD 34108./
1082. Lai apturētu asinis, tad jārunā šādi vārdi: Liels melns putns skrien pa gaisu, Pa zilu, melnu asins jūru, Izrauj no tā putna spalvu Un noslauki Annai asinis.
/K. Jansons, Plāņi./
1083. Asins varot tvert ar šādiem vārdiem: “Melns krauklītis gaisā skrēja, Asintiņas pilināja; Aizveram vara vārtus, Lai pilīte nepilēja!” Jeb:” Caur kalniem upe tek, Līkumiņus mētādama;
Aiztecēja mīļā Māra, Noturēja straujupīti.”
/K. Šilings, 1832. g., Tirza./
1084. Svēta lieta ir tā vaina, svēta lieta ir tā diena, svēta lieta ir tā stunda (9 reizes jārunā).
/A. Šķēre, Skaistkalne./
1085. Melnais krauklis skrien pa dziļo asins jūru, asins skrienot pil pilēdams. Kas tam krauklim ar melnu spalvu noslauka NN asins asiņus.
/A, Šķēre, Skaistkalne./
1086. Starp kalniem straumīte tek, līkumiņus mezdama; aizveram vara vārtus, lai straumīte neiztek (mest krustu).
/A. Šķēre, Skaistkalne./
1087. Ja asins tek tad lai tās apturētu, jāskaita: “Mūsu Kungs Jēzus Kristus tapa krustā sists. Viņa asinis pilēt pilēja, bet netecēja. Iekš tā vārda Dieva tā Tēva (krusts),Dieva tā Dēla (krusts)un Dieva tā Svētā Gara (krusts), Amen!”
/K. Mūlenbacha man./
1088. Ja saģiftētas asinis, tad vajag uzlikt govs mēslus.
/L. Ozola, Sēļpils./