985. Senāk ara zemi ar bērza jeb egles arkliem. Kad sāka lietāt dzelzi, tad kala tā saucamās griezes, kas grieza vienīgi velēnu.
/G. Pols, Vecgulbene./
986. Arkla lemesnīcas koku cērtot, nedrīkst to gāzt ar roku, bet jāļauj tam pašam nogāzties, jo citādi no tā taisītā lemesnīca neņem labi velēnu un ir jāspiež zemē ar rokām.
/A. Pliens, Meirāni./
987. Ja arklam (spīļu)lemesnīcu cērtot skaidas lec tālu, tad no viņa pagatavotais lemesis metīs labu velēnu.
/A. Pliens, Meirāni./
988. Redzēju saimnieku, kas savus aramus rīkus pameta uz lauka un nekad nenolika savā vietā. Tad nu gadījās, ka lemeši no arkla bija nozagti , un nu domāja , ka visa lauka svētība ir nozagta.
/Latv. Avīzes, 1857. 18./
989. Kad arājs uz arkla sēd, tad zirgs svīst.
/Lazdiņa, Sabile./
990. Tīrumā zirgus no arkla izjūdzot tas arvien jāatstāj ar lemešu pret dienvidiem, jo citādi tanī tīrumā vāji aug.
/A. Pliens, Meirāni./
991. Pēc aršanas nedrīkst atstāt ilksis uz ziemeļu pusi,jo tad sals maitājot sēju.
/K. Corbiks, Jelgava./
992. Arklu nedrīkstot dzīt šļūceniski uz mājām, tad peles nākot no lauka mājās.
/R. Bērziņš, Džūkste./
993. Pēc zirga izjūgšanas no arkla nedrīkst rīkus atstāt uz lauka priekš dzeguzes aizkukošanas.
/K. Corbiks, Jelgava./
994. Ja rudenī, pabeidzot art, arkls stipri norūsējis, tad nākošgad būs laba raža.
/K. Corbiks, Kroņa-Vircava./