998. Pavasarī pirmo reiz jāiziet art ceturtdien, jo tad labāk viss izdodas.
/A. Sāvītis, Lubāna./
999. Pavasarī pirmo reizi jāiziet art ceturtdienā, jo tad labāk izdodoties sēja.
/A. Pliens, Meirāni./
1000. Priekš 300 gadiem Kurzemē bija pieņemts otreiz art tīrumu mēneša pēdējā ceturksnī.
/J. Kūmiņš, B. Zemes pielikums 1933. 28./
1001. Kad saimnieks ar kalpiem pavasarī pirmo reizi art gāja, tad Zane nenesa nekādu sveci istabā, jo tad sēklas labi izdošoties.
/C. Pupss, Zeme, 1852.12./
1002. Kad saimnieks pirmo reizi iziet art, tad trīs dienas istabā nedrīkst ienest sveci, lai sēkla labāk izdotos.
/T. Ķenga, Jelgava./
1003. Kad pirmo reizi iet art, tad istabā nededzina uguns.
/E. Volters, Materiali, 1890.4./
1004. Kad pavasarī iesāk art jeb sēt, tad tai dienā nevar mājā uguns kurt, nedz arī citiem dot uguni.
/P. Š., Preiļi./
1005. Pavasarā pyrmū dīnu atejūt nu aršanas uz sātu vokorā nevar guns degt ustobā, tamdeļ lai zyrgi naskrītu daškuodei un lai malnas vuorpas naaugtu.
/B. Spūlis, Vārkava./
1006. Pavasaros, kad ar zemi pirmo reizi, tad trīs vakarus no vietas nevajag degt uguni, jo tad gani labību neizgana.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
1007. Orūt pavasorī pyrmū reizi teirumu, treis vokorus muojuos navajag degt guņs, tad goni naizganēs sējumu.
/Jaunais Vords, 1932. V./
1008. Kad pavasarī zemi aŗ vecā mēnesī, tad neaug nezāles.
/G. Stankeviča, Dzelzava./
1009. Zeme jāar vecā mēnesī, tad tā ātrāk un labāk satrūp.
/N. Dārziņa, Ranka./
1010. Rudenī zemi vajag apart vecā mēnesī, jo tad zeme labi izpūst.
/E. Ārgals, Naukšēni./
1011. Rudenī zeme jāar vecā mēnesī, tad labi satrūd velēnas.
/V. Poriete, Palsmane./
1012. Zeme jāarot vecā mēnesī, tad velēna labi satrupot.
/A. Lāce, Lubāna./
1013. Ja zeme aparta vecā mēnesī, tad velēna labi trūd.
/A. Skrūze, Saikava./
1014. Vecā mēnesī vajaga apart laukus, tad neaug nezāles.
/J. Atteka, Nīca./
1015. Rudenī zeme jāar vecā mēnesī, tad velēnas ātri satrūd.
/A. Dragone, Palsmane./
1016. Jaunā mēnesī arta zeme labāk iztrūd nekā vecā mēnesī artā.
/J. Auziņš, Sērene./
1017. Lauksaimniekam zeme jāsāk art no vidusgabala, tad skauģis nevarot neko padarīt.
/A. Zeltkalns, Lubāna./
1018. Pavasarī art ejot pirmā vaga jādzen krustām pār tīrumu, lai krusa labību nenosistu.
/A. Dragone, Palsmane./
1019. Pirmo reiz arot, arkls jāapsmērē ar taukiem, tad kurmji zemes neizcilā.
/J. Smalkais, Rūjiena./
1020. Pirmo reiz (pavasarī) art ejot, lemeši jānosmērē ar dzīvsudrabu, lai tīrumā neaug nezāles.
/V. Strautiņš, Zalgauska./
1021. Kad pavasarī pirmo reiz ar, tad jāvāra pantāgs (zupa ar olām un miltiem un kartupeļiem): tad labība labi briest.
/E. Vēvere, Ļaudona./
1022. Kad pirmo reizi art ejot, tad arājam jādodot četras olas ēst, tad zirgi visu vasaru būšot brengi.
/E. Gaile, Aumeisteri./
1023. Pirmo reizi arot, jāvāra uz katras zirga kājas viena ola un arāja jārumulē (jālej ar ūdeni), tad zirgi ir čakli un arājs nesnauž ardams.
/A. Klause, Jaunpiebalga./
1024. Pirmo vagu tīrumā dzenot jāizdzen pret ziemeļiem lauku aparot. Jāizplūc vārpatnes sakne un jāpaliek zem velēnas, tad vārpatnes no lauka pazūd.
/K. Krastiņš, Līvbērze./
1025. Kad pirmo vagu dzina, tad arājs nesa kuli plecos un vagas galā ēda.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 1888. 28./
1026. Pavasarī, pirmo reizi art ejot, mājas tēvam jāuzkar plecos kulīti ar puskukuli maizes. Trīs vagas nodzinušam, tam no tās jāēd, lai labība labi aug un augļu kokiem daudz augļu būtu.
/V. Strautiņš, Zalgauska./
1027. Kad pavasarī pirmo reiz ar, tad no pirmās velēnas jāpaņem piciņas un jāuzliek mājā uz logiem, tad govis ganos būs godīgas.
/A. Kalniņa, Jaunpiebalga./
1028. Pavasarī arot pirmo vagu vajaga pajemt zemes un pārmest govij pār muguru, tad tā nebizo.
/E. Zariņa, Cēre./
1029. Kur lēpes [tussilago farfaru] aug, tur krustiņš jāar, bet atpakaļ neskatoties, tad tās iznīks.
/A. L. Puškaitis./
1030. Ja pavasaros ilgi pēc sniega nokušanas vēl ir grūti art un ecējot smērējas, tad gaidāma laba raža.
/L. Lauksaimnieks, Jaunpils, Kurzeme./
1031. Kas ežiņas ar, tas badu ar.
/Atbalss k. 1892. J. Kriķis, Starti./
1032. Pavasarī, kad pirmo reiz gāja tīrumā art, tad vakarā arājiem nebija atļauts kājas noaut istabā, bet tiem vajadzēja iet ārā un izbērt no pastalām piebirušās zemes; citādi augot blusas un citādi kukaiņi istabā.
/Etn. II, 1892. 72./
1033. Šodien brāļi artu gāja lielajā tīrumā. Vakarā pārnākuši, auniet kājas sētiņā; Auniet kājas sētiņā, kariet zeķes paspārnē, Nenāciet istabā smilšainām kājiņām: Nebūs smilšu istabā, ne blusiņu gultiņā.
/LD 28123./
1034. Ja pirmo reiz iziet art un no pirmās vagas aruma paņem zemi un izkaisa istabu, tad to gadu neesot blusas.
/K. Lielozols, Nīca./
1035. Kad oruojs pyrmū reizi izīt ortu, juonūzūg drusku nu juo aportuos zemez un tū zemi juopakaisa pa ustobu, tad ustobā vysu vosoru nabyus blusu.
/Jaunais Vords, 1932. V./
1036. Kad arājs pavasarī sāk art pirmo vagu, tad viņam neredzot jāpaņem aiz muguras kāds klēpītis smilšu, kas tad jāizkaisa istabā, lai blusas neaugtu.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
1037. Kad arājs pirmo reizi un pirmo vagu dzen, tad vajaga slepeni paņemt sauju zemes, lai nekas neredzētu, atnest uz māju un pabērt pa grīdu, tad blusu nav.
/J. Rupjais, Asūne./
1038. Ja arājs iet tīrumā pirmo reizi art, tam jāpārnes pirmā velēna mājās, jo tad mušas neieviešas.
/E. Kraulīte, Embūte./
1039. Pavasarī, pirmo vagu arot, jāpaņem sauja smilšu, jāiesien sainītī un jānoliek tumšā vietā, lai mušas neaugtu.
/J. A. Jansons./
1040. Kad pavasarī iesāk art, tad pirmā velēna jānes mājās, lai mušu nav.
/A. L. Puškaitis./
1041. Lai istabā nebūtu mušu, tad pavasarī pirmo reizi ejot art, jāņem pirmā izartā velēna un jāpiestiprina istabā pie griestiem.
/M. Veidenberga, Vecmokas./
1042. Saimniecei pavasarī slepus jānoņem arājam velēna un jāaizbāž istabā aiz griestiem, tad nebūs pa vasaru istabā mušu.
/A. Kundziņa, Talsi./
1043. Ja pēc aršanas pirmo velēnu aizbāž aiz grieztiem, tad ir maz mušu istabā.
/K. Corbiks, Jelgava./
1044. Kad pirmo vagu arājs dzen pa tīrumu, tad vajaga paņemt sauju zemju un izkaisīt pa kūti, tad mušas neēd lopus.
/J. Banazis, Nīca./
1045. Arot, dēli, ecējot, Apariet vagu galus; Tā dzīvoja mans tēviņš. Tam bij maize dievs un gan.
/LD 27935./
1046. Kad arājs pirmo dienu art aiziet un vakarā pārnāk, tad tam acīs jālej ūdens, lai tas uz vagas nesnauž.
/J. Putniņš, Bērzpils./
1047. Pavasarī, kad pirmo reizi arājs nāk no aršanas mājā, tad viņš jānorumulē, lai arot nesnauž.
/E. Stīpneice, Vērene./
1048. Kad pavasarī pirmo reizi ara, tad jauni cilvēki vakarā manījās cits citam ūdeni acīs ieliet, lai pie darba nesnaužot.
/J. Rubenis, Ērgļi./
1049. Ja pavasarī pirmo reizi ar vai lopus dzen ganos un labi nolejas, tad snaudiens nenāk.
/A. L. Puškaitis, K. Graudiņš./
1050. Kad pavasarī pirmo reiz iet art, tad rumulē zirgus un pašus arājus, lai nesnaužot.
/A. Ģēģeris, Vecpiebalga./
1051. Kad arājs pirmo reizi ar, tas jālej, lai pie darba neaizmigtu.
/E. Skarnele, Kalncempji./
1052. Arāju vajagot rumelēt, lai zeme mitra stāvētu.
/E. Gaile, Aumeisteri./
1053. Pirmo reizi, kad gāja art vai aitas mazgāt, lēja ūdeni.
/A. Irbe, Rūjiena./
1054. Kad pirmo reiz iet art, tad vakarā rumulē un vāra pantāgu.
/J. Upmalis, Ļaudona./
1055. Kas iet pirmo reiz art, tas jāplej ar ūdeni un tam jādod vistas olas, lai vasarā sniegs nesnigtu.
/Brīvā Tēvija, 1927. 183./
1056. Kad pie aršanas, ecēšanas vai cita zemes darba zirgu jūdz, tad arklam vai ecēšai nebūs priekšu uz ziemeļu pusi atstāt. Šī puse ir tukša un, protams, arī laiks būs tukšs. Vislabāk griezt uz dienvidiem.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 188. 28./
1057. Ja arot beidzamās vagas galā nolūzt lemesis, tad arājam jāmirst.
/K. Oļļe, Mazsalaca./
1058. Kad pavasarī beidz art, jāēd biezputra, tad augs bieza labība.
/A. Liepiņš, Bērzaune./
1059. Ja aparta zeme ātri žūst, gaidāms lietus.
/M. Leimane, Lubāna./