486. Aizdzeršana notiek pa lielākai daļai starp triju ķēniņu dienu un aizgavēni parasti jaunā mēnesī. Jauniķis, pierunājis kādu radinieku vai paziņu par svātu, brauc līgavas lūkoties, uzdodot arvien kādu citu nolūku. Ja paredzama vienošanās, tad jauniķis liek galdā degvīnu un nu notiek tā sauktā aizdzeršana.
/Latvis 1925. 1072, Asūne./
Aitas sapnī
479. Kad aitas redz sapnī, tad mantas pazudīs.
/P. Zeltia, Ikšķile./
480. Ja sapnī redz aitas vai arī ar vilnu strādā, tad tas nozīmē bagātību.
/A. Aizsils, Kalsnava./
481. Kad sapnī aitu no kūts izved, tad no mājas maitu izprecē. [Sal. vilks.]
/A. Jurjāns, Jaungulbene./ Lasīt tālāk
Aitas laika zīlēšanā
464. Aitas kūtī stipri brēc uz aukstu laiku.
/Atbalss k. 1897. K. Kleķeris, Skujene./
465. Uz aukstu laiku aitas badās.
/A.Šķēre, Skaistkalne./
466. Ja aitas badās, tad gaidāms vējš.
/M. Sikle, Nīca./ Lasīt tālāk
Aitu kaušana
459. Aitas jākauj jaunā mēnesī, lai gaļai aitas garša nav.
/K. Biša, Vijciems./
460. Aitas jākaun vecā mēnesī, tad nav sviedru smakas un ādas ir stiprākas.
/J. Rubenis, Ērgļi./
461. Aitas jākaun vecā mēnesī, tad gaļai smakas nav.
/K. Jansons, Plāņi./ Lasīt tālāk
Aitas kaites
446. Aita ar gaŗu asti dod vairāk vilnas un ir treknāka.
/M. Raņķis, Nīca./
447. Kad rudenī liek aitas kūtī, tad jāapskata, vai ir sarkana pluta (āda), vai balta. Ja ir sarkana, tad pa ziemu izturēs un nesprāgs, bet ja ir balta, ta nonīks.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
448. Kuŗām aitām pie ausīm un uz purna bija mazi raibumiņi, tās neturēja, jo tām esot neveselas iekšas.
/P. J. Raudavietis, Bērzaune. D. L. f. 188. 29./ Lasīt tālāk
Aitas cērp burvji
444. Burvji un raganas apcērp aitas Ziemassvētkos, sveču dienā, Lieldienās un Jāņa dienā. Tad jānocērp arī pārējā vilna un jāieliek krāsnī. Tad burvis jeb ragana nāks lūgties, lai glābj.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204./
445. Gavēnī burvji un raganas iet apkārt pa aitu kūti un cērp vilnas sprogas no aitu galvām. [Sal. bites.]
/P. Š., Rauna./