520. Ja dzegūze aizkūko bez naudas kabatā, – tad visu gadu vienmēr trūkst naudas.
/M. Rulle, Lubāna./
521. Ja dzegūzi pirmo reiz dzirdi un neesi ēdis, – tad tajā gadā slimosi.
/M. Rulle, Lubāna./
522. Kad kāds cilvēks aizkūkots, tad tam vajagot iet ap kādu krūmu apkārt, tad viņš nemirst, bet koks nokalstot.
/V. Līce, Drabeši./
519. Kad otram ko atdod, ko aizņēmies, un ja tad nomērī vai nosver uz pirmā rāviena taisni tik daudz, cik vajadzēja atdot, ta vairs viens otram nekā ne dos, ne ņems.
/H. Skujiņš, Smiltene./
518. Mātes piens, kas visu nakti (jeb dienu un nakti) ir krūtīs stāvējis, nav bērnam dodams, jo citādi bērns dabūtu ļauno aci. P. p. Kaujams lops nemirtu, ja ļaunā acs to uzskatītu.
/Rīgas bibliotekas manuskr./
517. Par aizgulētiem bērniem sauc tādus, kuŗiem māte, zīdot ar krūti, kādu nakti zīdīšanu pārtraukusi un pēc tam atkal atjaunojusi. Tādi bērni varot, ar acīm vien uzskatot, aizvilt svešu naudu, kur tik vien viņam patīkoties. [Sal. atzīdenis.]
/K. Lielozols, Nīca./
494. Aizgavēnis ir Vastalāvis (metenis).
/K. Jansons, Viļāni./
495. Aizgavēni svētīja meteņa dienā, no pusdienas sākot.
/G. Pols, Vecgulbene./
496. Senie ļaudis saukuši sveču dienu un pelnu dienu par “aizgavēni”.
/G. Pols, Vecgulbene./ Lasīt tālāk
492. Cūkas aizgaldas nevar ar cirvi taisīt, tad cūkas rokas un nebarojas.
/A. Sausā, Tirza./
493. Ja aizgaldā barošanai iemesta cūka saceļotie kuiļos, tad, lai viņai tas pārietu, vajagot iekāpt cūkas aizgaldā un nevienam neredzot iesist tai trīs reizes ar velējamo vāli par pakaļu.
/H. Skujiņš, Smiltene./