I. Alus darīšana.
658. Alus jādara vecā mēnesī, tad tas neskābst un ir veselīgs.
/S. Gūberts, 1688./
659. Priekš alus darīšanas vajaga ēst gaļu, jo tad darītais alus būs mīksts un patīkams.
/K. Bika, Gaujiena./ Lasīt tālāk
Alksnis
I. Nederīgs koks.
613. Pestītāja krusts bijis taisīts no alkšņa, kādēļ tai mēnesī (t.i. aprilī), kad Pestītājs krustā sists, alksnim tekot asinis. [Sal. apse, sērmūkslis.]
/P. Š., Rīga./
614. Nekad māju nepušķo ar alkšņa zariem. [Sal. Jāņa diena.]
/P. Š., Rauna./
Lasīt tālāk
Aknas
609. Aknis no daudz dzeršanas sakarst.
/Langius./
610. Maziem bērniem nedrīkst ātrāk dot ēst aknas, kamēr viņš šo vārdu prot izrunāt, citādi bērns šļupstot.
/E. Kampare, Skrunda./
611. Pie aknām nedrīkst ēst maizi, lai cūkas rudzus nerok.
/E. Bērziņa, Mārsēni./ Lasīt tālāk
Apauklēšana
608. Kad kas jem otra bērnu rokā, tad dažreiz gadās, ka apauklētais bērns paliek melns kā zeme, smags un nespēcīgs, visa āda paliek tīri svabada un ļankarējas. Ļaudis saka: nu bērns apauklēts, ka tik smagi kliedz. Kad bērns apauklēts, tad dilst laukā.
/J. Endzelīns, Saikava./
Akmens
591. Akmeņi senāk esot bijuši mīksti un auguši, bet tad Dievs viņiem aizliedzis augt un padarījis par cietiem. Gausi tomēr augot akmeņi arī vēl tagad. Cieto akmeni ļaudis, kā zināms, tura par augšanas zīmi.
/P. Š., Rauna./
592. Ja mazu akmeni uzliekot uz liela akmeņa, tad mazais izaugot liels.
/J. Auziņš, Sērene./
593. Akmens ar savu smagumu atgādina dzīves grūtumu, kādēļ sakariem ar akmeni t. dziesmās ir bieži ļauna nozīme. [Sal. ūdens.]
/P. Š./ Lasīt tālāk
Aka sapnī
590. Ja sapnī redz akas stuburu nolūstot, tad mirs saimnieks.
/M. Navenickis,Zasa./