494. Aizgavēnis ir Vastalāvis (metenis).
/K. Jansons, Viļāni./
495. Aizgavēni svētīja meteņa dienā, no pusdienas sākot.
/G. Pols, Vecgulbene./
496. Senie ļaudis saukuši sveču dienu un pelnu dienu par “aizgavēni”.
/G. Pols, Vecgulbene./
497. Lai lini labi izdotos, tad bijis vērpšanai jāmet miers no aizgavēņa dienas līdz pelnu dienas pusdienai.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./
498. Aizgavēņa dienā, t. i. otrdienā, katrā ziņā ir jāēd trekni gaļas ēdieni. Pat nabadzīgi cilvēki ar lielām grūtībām meklē naudu un pērk gaļu. Pat Lieldienā nav liela lieta, ja nav gaļas, bet aizgavēņa dienā katrā ziņā jābūt.
/Mackēviča – Saulīte, Preiļi./
499. Uzgaviens dien verd zirņu tīr ar cūkas gaļ.
/A. Šlesere, Kuršu kāpas./
500. Kas aizgavēņa laikā struodoj, tam dakreit vysaida slimeiba un tai pat uz rūku un vaiga aug vuots. Nikod navajag nikaidus aizgavēņus struoduot, vysod byjusi vasals, nikaida slimeiba tevi nesatvers.
/V. Podis, Rēzekne./
501. Ja aizgavēņa vakarā kādam pie galda nav ēnas, tad tas vairs nenodzīvos līdz nākošajam aizgavēnim. [Sal. Jaungads.]
/V. Arbidāns, Latgale./
502. Aizgavēņos (meteņos) ir jāiet laikus, tad nākošā gadā būs gaŗi lini.
/Ā. Jugane, Beļava./
503. Aizgavēnī vajaga vizināties, tad augs gaŗi lini. [Sal. metenis.]
/V. Arbidāns, Latgale./
504. Aizgavēnī jālaižas no kalna ar ragutiņām, lai gaŗi lini aug.
/A. Zālīte, Bērzpils./
505. Aizgavēnī jāiet kaut kur vai jābrauc, lai gaŗi lini augtu.
/V. Miķelāns, Dunava./
506. Aizgavēņos jāvāra mieži un cūkas auss, tad būs labi mieži un treknas cūkas.
/A. Āboliņš, Alūksne./
507. Aizgavēnī jāvāra cūkas aussar grūstiem miežiem, tad mieži labi aug.
/E. Skarnele, Kalncempji./
508. Aizgavēņa (meteņa) vakarā, kad vāra grūdeni (zīdeni) ar cūkas galvas pusi kā aizdaru, tad jāpaņem šmecera kauliņš un zināmā vietā sniegā jāierok. Tanī apgabalā cūkas godīgi ēdot.
/J. Bitaka, Litene./
509. Aizgavēņa dienā nedrīkst putrai ļaut kūsēt, ja to neuzmanīšot, tad talku dienās lietus līšot.
/J. Bitaka, Litene./
510. Aizgaviņos ar zedini jālec ap kāpostu dārzu, lai kurmji nerokot.
/J. Nīders, Alūksne./
511. Aizgavēnī ar zedeni jālec ap kāpostu dārzu, lai kurmji dārzu neizrok.
/L. konv. vārdnīca, 15507./
512. Aizgavēņa vakarā vajagot kurmjus nīdēt, lai tie vasarā neraktu zemes. To dara tā. Viens staigā pa dārzu, otrs stāv dārza malā un prasa: “Ko tu tur dari?”
Gājējs atbild: “Kurmjus minu.” Stāvētājs saka: ” Min, min, ka vari visus izmīt!” Tas darāms trīs reizes.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./
513. Aizgavēnī vārījuši miežus ar zirņiem vai pupām un cūkas smeceri, tad nākamā gadā labi izdevušies zirņi, pupas, mieži un cūkas.
/D. Ozoliņš, Jaunroze./
514. Aizgavēņa vakarā puikas ķerstījuši putniņus, lai vasarā uzietu daudz putnu ligzdas. To darījuši tā. Puikas ielikuši vienu puiku maisā kūts vai staļļa priekšā. Tam tur maisā bijis jāstāv un maisam gals jātur vaļā. Citi puikas nu gājuši un ķerstījuši putniņus pa visām
mājas paspārnēm. Viens uzkāpis uz staļļa augšas un, no turienes šo to maisā sviezdams, teicis maisā stāvētājam: “Še tev putniņi, turi labi, lai neizbēg!” Šie abi tik ilgi tā ķēmojušies, kamēr citi izstaigājuši visu māju pēdīgi atnākuši pie maisā stāvētāja. Nu visi
apķērušies ap maisu un turējuši to cieti, it kā tur putniņus turētu. Tas puika no staļļa augšas nu lējis šiem ūdeni virsū un sacījis: “Putni negrib jums savu bērnu rādīt un aplej jūs ar ūdeni.” Ar to tad arī beigusies putniņu ķerstīšana. [Sal. metenis.]
/D. Ozoliņš, Jaunroze./
515. Ja aizgavēnī uz jumtiem ir sniegs, tad Lieldienās arī vēl pastāv sniegs.
/V. Miķelāns, Dunava./
516. Par aizgavēni Latgalē sauc meteni jeb vastalāvi. Tai dienā latgalieši vizinās, lai augtu gaŗi lini. Ierīkojuši arī grieztuvi, kur tad piesējuši ragaviņas, kas tad tikušas grieztas apkārt. Aizgavēnī ēduši deviņas reizes gaļu, lai aizgavētos. Cepuši arī plāceni ar cūkas gaļas gabaliņiem virsū. Bet ēst un dancot varējuši tikai līdz pusdivpdsmitiem naktī, tad jau sācies gavēnis. Notikusi arī visāda zīlēšana.
/B. Eriņa, Latgale./