846. Ja apiņus stāda, tad nedrīkst nekad stādīt vecā mēnesī, bet jaunā.
/K. Corbiks, Blīdiene./
847. Apiņi jāstāda jauna mēneša pirmajā dienā, tad pirmajā gadā jau ir galviņas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
848. Apiņus dēstot, pašam jāstāv ziemeļa pusē un miets jāsprauž uz dienvidiem, lai apiņi labi aug.
/M. Pelēce, Cirsti./
849. Uz apiņiem mēdz bērt mēslāja saslaukas, bet vajaga sargāties, lai tur nebūtu bērza skaidu.
/S. Gūberts, 1688./
850. Apiņiem mieti jāsit vecā mēnesī, tad apiņi labi tinas apkārt.
/E. Laime, Tirza./
851. Apiņiem mieti jāsprauž dienvidu vējā, tad tiem lielākas galviņas.
/J. Jurjāns, Jaungulbene./
852. Kad apiņiem kārtis sprauž, tad kāršu galā uzliek vīzes jeb pudeles, kam gali nosisti; tad galviņas izaugot labi lielas.
/K. Šilings, 1832.g. Tirza./
853. Lai apiņiem augtu lielas spurdzes, tad visgarākās maiksnes galā jāuzmauc veca tupele.
/B. Blumbachs, Lībagi./
854. Lai apiņiem augtu lielas spurdzes, tad maikstes galā jāuzmauc veca tupele.
/A. Kundziņa, Talsi./
855. Apiņiem miets jādur pirmdienā, tad tie no pašas lejas zied.
/E. Medene, Meirāni./
856. Apiņi neaugot, kad tiem piespraužot bērza mietus.
/J. Zaķītis, Lauteri./
857. Ja apiņiem sprauž bērza mietus, tad apiņi neaug.
/E. Ārgals, Naukšēni./
858. Ja pie apiņiem piesprauž bērza mietus, tad apiņi vairs neaugs.
/A. Mūrniece, Cēsis./
859. Apiņam nevarot spraust egles mietu, tad tas neaugot, bet ja apiņam spraužot bērzu mietu, tad viņš vareni augot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
860. Ja vasaru daudz rūc stiprs pērkons, tad aug labi apiņi.
/J. Ķikuts, Nīca./
861. Kad gadā apiņiem daudz sprogu un lazdām riekstu, tad tanī gadā daudz precas.
/A. Bergmane, Talsi./
862. Kad apinis mieta galā, tad mieži jāsēj.
/E. Laime, Tirza./
863. Ja apiņiem daudz ziedu, tad otrā gadā labi mieži.
/Z. Lāce, Veclaicene./
864. Ja pavasarī jaunais apiņu asns nenosalst, tad rudenī nenosals labība, lai salna būtu cik liela būdama.
/P. Čakars, Ranka./
865. Kad apiņi aizsalst pavasarī, tad mieži aizsalst rudenī.
/J. Dreimanis, Mēdzūla./
866. Apiņu jaunie asni noder asins tīrīšanai un atvēsināšanai.
/Gelehrte Beytrāge, 1765./
867. Apiņi jānojem pilnā mēnesī.
/S. Gūberts, 1688./
868. Uz ūdeņa laizdamies Apiņotu alu dzēru, Lai iet mana dvēselīte Kā apiņa galvenīte.
/LD 30892./
869. Tādās vietās, kur auguši apiņi, nav jābūvē dzīvojamās ēkas, jo tanīs dzīvojot neejot labi.
/A. Pliens, Meirāni./
870. Ja maz apiņu, gaidāma lēna un silta ziema.
/K. Palteris, Nītaure./
871. Pēc bagāta apiņgada nāk auksta ziema un babagāts labības gads.
/A. Bērziņa, Aloja./
872. Pēc bagāta apiņu gada nāk stipra ziema un bagāts labības gads.
/A. Āboliņa, Ļaudona./