970. Iegadās kādā vietā sarkanums, kurš niez un plešas lielāks, tad ir apšautums. Sagrūž ķiplokus kreimā, sarauga un sasmērē.
/Austere, Saldus./
971. Apšautums ceļas no tā, ka svētās meitas apšautušas, tādēļ to sauc arī par svēto meitu apšautumu. Apšautuma vieta apklāta ar sarkanām un baltām pumpiņām, kas sprāgst pušu un plešas tālāku. Teicēja redzējusi bērnu, kuram viss ģīmītis bijis vienā apšautumā. Tādā gadījumā sarauga kampara eļļu un sasmērē slimo vietu, jeb arī sadedzina pērtas bērzu slotas lapas, sataisa ar skābu kreimu, sarauga un sasmērē. Apšautuma raugāmie vārdi ir šādi: “Sarkans ābols ietīts baltā drānā; iznīkst kā purva pūpēdis, kā rīta salna.”
/A. Rozenšteine, Saldus./