I. Apse vispārīgi.
921. Apse ir zavetnieku koks.
/Langius vārdnīca./
922. Ar apses malku tikušas raganas dedzinātas, tāpēc to arī sauc par raganu malku.
/K. Straudovskis, Lielplatone./
923. Ja apsē iecērt cirvi, tad drīz kāds lops nolauzīs kāju.
/A. Šķēre, Jaunsaule./
II. Apses lapu drebēšana.
924. Dievs uzsviedis apsei Velna asinis. Tādēļ arī apse sākusi trīcēt un trīc vēl šobaltdien, jo velna asinis apsei briesmīgi nepatīkot.
/J. Bērziņš, Valmiera, Rozēni./
925. Kad Jēzus nesis krustu, tad visi koki locījušies, bet tikai apse vien ne. Par to nu viņai jātrīsot.
/P. Š., Rauna./
926. Pasauli radot, Dievs uzdevis visiem zvēriem un kokiem savu darbu. Visi arī to izpildījuši, tikai apse vien ne, par to apsei vēl tagad jādreb.
/P. Zeltiņa, Rīga./
927. Kad jūdi Kristu situši krustā, tad visi koki stāvējuši mierā, tikai apse drebējusi, un no tā laika vēl tagad apsei dreb lapas.
/K. Jansons, Plāņi./
928. Apse trīsot tādēļ, ka Jēzu situši krustā, visi koki esot nolaiduši lapas, bet apse ne. Par sodu tai nu esot vienmēr jātrīsot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
929. Apse deva rīkstes kristu šaust, tādēļ trīcot.
/Skolotāji, Rīga./
930. Apsei tādēļ dreb lapas, ka no tās bijis Pestītājam krusts taisīts. [Sal. alksnis, sērmūkslis.]
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
931. Kristus krusts esot taisīts no apses koka, tāpēc apses lapas vējā trīc.
/M. Navenickis, Zasa./
932. Apse tādēļ trīcot, ka Jūdass pie tās pakāries.
/J. Jansons, Plāņi./
933. Apse tādēļ trīc, ka Jūdass tur esot pakāries, kad pārdevis Kristu.
/V. Pilipjonoks, Asūne./
934. Pērkoņa laikā nevar zem apses stāvēt, jo tās vidū dzīvojot velns.
/A. Zibens, Rugāji./
935. Dievs pavēlējis apses lapām trīcēt, lai kūlāvs nedabūtu no viņu rasas padzerties. [Sal. vālodze.]
/J. Rubenis, Ērgļi./
936. Ja pavasaros apses lapas stipri trīc, tad vasarā zirgi būs paēduši.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./
937. Pavasar, kod apses lopa treis, tod zyrgim bareibas pītiks.
/Jaunais Vords, 1932. V./
938. Kad pavasar lopas uz apses kūka jau treīs, tad zyrgi ganībās jau byus paāduši.
/M. Apeļs, Stoļerova./
939. Nevienam kociņam Tā lapiņas nedrebēja, Kā drebēja apsītei, Lēna vēja vēdināmas.
/LD 30629./
940. Visi koki Dieva doti, Apse viena velna dota: Visi koki čaukstēt čaukst, Apse viena grabēt grab.
/LD 30631./
941. Trīci, trīci, apses lapa, Kas jel tevi trīcināja! Mīļā Māra trīcināja, Apakšāi stāvēdama.
/LD 30630./
942. Kā tu drebi apses lapa, kāds velns tevi drebināja? Vēja māte drebināja zem saknēmi gulēdama.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
III. Apses ciršana.
943. Nekad necērt apšu meijas mājas pušķošanai.
/P. Š., Raina./
944. Apses jācērt veca mēneša beigās, tad no viņām iznāk sausa malka.
/P. Š., Rauna./
945. Apse jāgriež jaunā mēnesī, jo tad atvases neaug.
/L. Aizpurve, Lubāna./
946. Ja apses cērt augošā mēnesī, tad tās nevar lietot malkā, jo tā paliek vienmēr slapja.
/S. Dunkule, Jaunauce./
IV. Apse sakarā ar labību.
947. Kuru gadu daudz apses zied – būs labs vasarājas gads.
/Atbalss k. 1895. P. Lodziņš, Sērpils./
948. Kad apsēm lieli pumpuri, tad tai gadā labas auzas.
/J. Dreimanis, Mēdzūla. P. Š., Rauna./
949. Ja pavasarī apsēm lieli pumpuri, tad gaidāma laba auzu raža.
/K. Preiss, Vecgulbene./
950. Kad pavasarī apsēm un alkšņiem pulka garu pumpuru, tad tai gadā būs labas auzas.
/J. Rubenis, Ērgļi./
951. Ja apsēm un alkšņiem gari pūpoli, tad būs labs auzu gads.
/E. Laime, Kalsnava./
952. Ja apses labi zied, tad auzu raža izdosies.
/L. Rudzīte, Vijciems./
953. Ja pavasarī apsēm daudz ziedu, tad vasarā mieži labi izdosies.
/Z. Krozenkraniuse, Ainaži./
954. Apšu pumpuri ir uz auzām, pīlādžu ziedi uz miežiem un egļu čiekuri uz kartupeļiem.
/K. Oļļe, Mazsalaca./
V. Apses simpatetiska ietekme.
955. “Kur sarkana apse zied, tur būs brūte šoruden.”
/B. 11758./
956. Ja kādas mājas robežās redz nosarkušu apsīti, tad tajās mājās būs brūte.
/E. Laime, Tirza./
957. Rudenī, pie kuras mājas ir sarkana apse, tai mājā tad ir brūte.
/K. Pelteris, Nītaure./
958. Ja rudens laikā mājas apsei ir sarkanas lapas, tad tai gadā būs kāzas.
/J. Rečs, Silajāņi./
959. Ja mājas tuvumā vasaru apse sarkst, tad kāzas gaidāmas.
/Z. Biša, Rencēni./
960. Mājās, kur rudenī apses sarkanas, gaidāmas kāzas.
/A. Zvejniece, Lubāna./
961. Ja kāda saimnieka daļā aug apsei sarkanas lapas, tad tanī gadā kāzas kādam no tās mājas iedzīvotājiem.
/E. Aizpurve, Lubāna./
962. Ja rudenī pie mājas kādai apsei lapas ļoti ātri nodzeltē, tad tais mājās meitas nākamo gadu tiek izprecētas.
/E. Ārgals, Naukšēni./
963. Cērtiet kļavas, ozoliņus, Apses vien necērtiet: Drebēs jūsu valodiņa Ar kungiem runājot.
/LD 31406./
964. Es tev lūdzu, tautu meita, Nevij apšu vainadziņu, Drebēs tava valodiņa Ar tautām runājot.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
965. Ai, ragana, raganiņa, Rītu tevi dedzinās; Vakar cirta apses malku, Triju kungu darbinieki.
/LD 31445, 2./
966. Skauģis manu kumeliņu Apses šautru smidzināja, Skauģim auga apšu birze, Man aug bēri kumeliņi.
/LD 29958./