Aka

558. Velns smējies, kad Dievs racis aku, kādēļ Dievs aizliedzis Velnam dzert akas ūdeni. No tā laika Velns arī nedzerot akas ūdeni.
/M. Bērziņš, Umurga./

559. Aku sargā Dieva eņģelis, lai velns nevarētu sabojāt ūdeni.
/L. Šmīdeberga, Zemgale./

560. Aku upes tuvumā nedrīkst rakt, ja tā tur nav bijusi, jo tad mirst pats saimnieks.
/J. A. Jansons, Piņķi./

561. Kur Jāņa dienā pie saules pusdienā uz zāles rasa atrodama, tu ir laba akas vieta.
/J. Rubenis, Ērgļi./

562. Kur zirga skābenes aug, tur ir laba akas vieta.
/J. Rubenis, Ērgļi./

563. Aka esot jārok tādā vietā, kur augot smilšu zāle. Tad ūdens tajā vietā netrūkšot.
/Z. Grīnberga, Sigulda./

564. Aka jārok tādā vietā, kur aug smilšu zāle, jo tad tur būs tīrs ūdens.
/M. Breikše, Līgatne./

565. Rokot jaunu aku, lai izzinātu, vai viņai būs diezgan ūdens, vakarā ielej glāzē ūdeni un noliek tanī vietā. Ja ūdens par nakti glāzē cēlies, tad būs, ja nokri tis – nebūs.
/M. Priedīte, Meirāni./

566. Lai izmeklētu pareizi akas vietu, lupatiņā iesien kaļķus un ieliek zemē bedrītē. Pareizā vietā kaļķi pievilksies ar mitrumu.
/A. Ulmane, Jaunsvirlauka./

567. Lai uzzinātu, kur rakt aku, tad jāapgāž vilna ar kubalu. Ja šī vilna, atgāžot kubalu, ir ar rasu, tad tur var rakt aku.
/L. Aizpurve, Lubāna./

568. Jaunu aku rokot, vajaga vispirms tanī vietā piesist ar kadiķa nūju, un ja tur dobji skanot, tad tanī akā būšot daudz ūdens.
/K. Corbiks, Kroņa – Vircava./

569. Akas jārok tad, kad nakts un diena vienā gaŗumā, tad ir daudz un garšīgs ūdens.
/A. Zvejniece, Piebalga./

570. Ja aku rokot akā ielec varde, tad akā būs labs ūdens.
/L. Pogule, Gatarta./

571. Veci ļaudis arī vēl tic, kad bērns akā vai ūdenī iekritis, tad tā aka vai upe kādu dvēseli griboti. Tad gailis jeb kāds cits lopiņš tanī pašā vietā jākauj un tās asinis tur jālej iekšā, lai tur vairs cilvēks neiekristu un nenoslīktu.
/Latv. gada grāmata, 1797. 2, 47./

472. Ēdot nevar iet uz aku, tad tur slīkst peles, vardes un citi kukaiņi.
/A. Salmāns, Balvi./

473. Ja uz aku iedams ēd, tad akā dzīvos vardes.
/J. Zvaigzne, Rēzekne./

574. Akā nedrīkst ūdeni liet atpakaļ, jo tad aka izžūst.
/N. Freidenfelds, Talsi./

575. Kad no akas ar vārāmo katlu ūdeni smeļ, tad no tās ūdens zūd.
/Atbalss k. 2897. K. Kleķeris, Skujene./

576. Kad iet pie svešas akas nodzert, tad jāuzpūš dvaša, lai slimības nepielīp.
/E. Aizpurve, Lubāna./

577. Ja meita sēd uz akas, tad tā dabūn dzērāja vīru.
/L. Druķe, Virbi./

578. Kad pārnāk no baznīcas, tad jāuzslauka istaba un mēsli jāieber akā; tad tur būs svētīts ūdens.
/L. Druķe, Virbi./

579. Kad akā rodas ūdens, tad būs augsts laiks un otrādi.
/M. Navenickis, Zasa./

580. Akas ūdens izsīkst uz nelaikiem.
/R. Kalniņš, Lubāna./

581. Ja vasaru akās ūdens duļķojas, tad gaidāms slikts laiks.
/A. Āboliņš, Alūksne./

582. Ja akas gļotains ūdens, tad rītā būs slikts laiks. [Sal. ūdens.]
/V. Ķinķeris, Madona./

583. Ja vasarā akas ūdens paliek zaļgans, tad gaidāms lietus.
/K. Palteris, Nītaure./

584. Ja akās un upēs sāk izzust ūdens, tad būs lietus.
/E. Elksnītis, Ikšķile./

585. Ja vasaru ūdens akās paliek silts, tad gaidāms lietus.
/A. Āboliņš, Alūksne./

586. Ja akas ūdenim virsā parādās balti burbuļi, drīz būs sagaidāms lietus.
/E. Brīnums, Rūjiena./

587. Ja akās ūdens ātri izžūst, tad būs lietus.
/L. Reiteris, Lubāna./

588. Ja akā ūdens spēji nokritis, tad gaidāms lietus.
/I. Zariņš, Skrīveri./

589. Par okas kuosi kuopējs meizņ gultā.
/C. Apešnieks, Bērzpils./