531. Ja kāds ēdot aizrijas, tad devējam ir ēdiena žēl.
/P. Š., Ranka un Smiltene. K. Jansons, Plāņi./
532. Ja ēdot aizrijas, tad otram bijis žēl.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./
533. Ja cilvēkam ēdot kumoss pieduras pie balss rīkles, tad kāds to ēdienu žēlo.
/J. Lazdāns, Kalupe./
534. Kad ēdot aizrijas, tad otram ir tā ēdiena žēl.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
535. Ja ēdot aizrijas, kādam ir žēl.
/V. Rūnika, Skujene./
536. Kad ēdot viens aizrīstas, tad līdzēdējam esot žēl, ka tiekot ēsts.
/Ārne, Pļaviņas./
537. Ja ēdot aizrijas, tad kādam ir bijis žēl.
/V. Greble, Kalnamuiža, Valkas apr./
538. Ja pie galda ēdot aizrijas, tad otram ir žēl.
/R. Svekre, Valka./
539. Ja ēdot kumoss rīklē aizspriežas, tad kādam ir bijis žēl.
/L. Pilsētniece, Bebri./
540. Ja ēdot aizrijas, tad ir kāds apskaudis.
/M. Švarcbacha, Svirlauka./
541. Ja ēdot pie galda kāds aizrijas, tad tas uz pārējiem saka: “Jūs man pavīdējāt”, t.i. kumoss, ar ko viņš aizrijies, ir nožēlots, nenovēlēts.
/Vilce./
542. Ja ēdot aizrijas, tad vai nu kāds steidzas, vai kādam skauž.
/K. Corbiks, Jelgava/
543. Kad ēdot aizrīstas, tad kāds pie ēdājiem steidzas.
/A. Kabuce, Bulduri/
544. Ja ēdot aizrijas, tad kāds steidzas.
/H. Laimiņš, Druviena/
545. Kad pie galda ēdot ieskrien kaut kas kaklā, tad kas steidzas šurp. Tad jāceļ bļoda uz augšu, lai nācējs nokrīt zemē.
/J. Lazdāns, Kalupe./
546. Ja ēdīsi un maize nokļūs balss rīklē, tad zin, ka kas steidzas, tad vajaga pacelt bļodu, lai steidzējam nokrīt bikses.
/J. Rupjais, Asūne./
547. Kuŗš runājot aizrijas siekalās, tas drīzumā šņabi dzeršot.
/H. Skujiņš, Smiltene./
548. Ja ēdot kāds aizrijas, tad kāds bada kāsis nākot.
/E. Cimbule, Lauri./
549. Ja ēzdams aizrijas, tad dabū pērienu.
/K. Bērziņa, Limbaži./