215. Ja adot ko ēd, tad kodis saēd adāmo.
/P. Š., Rauna./
216. Adot nedrīkst ēst, tad adāmo kodis sacērt.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
217. Adot nav brīv ēst, jo tad kodes saēd adīklu.
/N. Rudzīte, Nogale./
218. Ja cimdus vai zeķes nobeidzot dzijas nepietrūkst, ne pāri paliek, tad adītājai drīz jāmirst.
/V. Hāzena,Nītaure./
219. Adot cimdus vai zeķes, nevajag iet kūtī, lai tad govis nekad nebadās. Māra, sēdēdama kūtī, redz, cik patīkami adatas sabadās, viņa grib tādu pašu joku darīt ar govīm, un tādēļ salaiž divas govis ragos.
/A. Kauliņa, Jauncerne./
220. Ar adīklu nevar iet starp govīm, tad govis badās.
/R. Bērziņš, Džūkste./
221. Ja meitai parasti noadās paīsi cimdi vai zeķes, tad apprecēs par sevi īsāku vīru.
/A. Ratniece, Pabaži./