227. Divi dienas pēc sveču dienas ir Agata, 5. febr. To mēs svinam par acu dienu. Kas tanī dienā ko ar rokām darīs, tas viss tam pie acīm ienāksies.
/No Kolkas jūrmalas. “Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām.” IV, 1851./
228. Agatas dienā pakaŗ zem jumta sāli un svētītu ūdeni, lai izsargātos no pērkona. Pērkona uguni varot nodzēst tikai ar kazu pienu jeb Agatas ūdeni, t.i. ūdeni, kas Agatas dienā ticic baznīcā svētīts.
/E. Volters, Materiali (kriev.), 1980, 3./
229. Agatas dienā svētī ūdeni, sāli un maizi, tad nenāk nekāds ļauns gars klāt.
/P. Š., Preiļi./
230. Ar Agatas dienā nosvētītu ūdeni un maizi var pērkona uguni nodzēst.
/K. Jansons, Viļāni./
231. Agatas dienā svētīto maizi uzglabā, lai neizceltos ugunsgrēks.
/P. Š., Preiļi./
232. Svētās Agatas dienā jāsvētī maize. Kad izceļas ugunsgrēks, tad šinī dienā svētītā maize jāapnes
ap degošo māju un jāiesviež iekšā – tad uguns apdzisīs.
/A. Zālīte, Bērzpils./
233. Svētās Agatas dienā jāsvētī maize. Šī maize jāēd, kad kakls sāp.
/A. Zālīte, Bērzpils,/
234. Svētās Agatas dienā nes uz baznīcu apsvētīt maizi. Ugunsgrēku gadījumos šo tā saucamo Agatas maizīti met ugunī, lai apturētu uguni. Šo maizīti uzglabā pat gadiem.
/Skolotāji, Latgale./