531. Ja kāds ēdot aizrijas, tad devējam ir ēdiena žēl.
/P. Š., Ranka un Smiltene. K. Jansons, Plāņi./
532. Ja ēdot aizrijas, tad otram bijis žēl.
/A. Tidriķe, Pabažu jūrmala./
533. Ja cilvēkam ēdot kumoss pieduras pie balss rīkles, tad kāds to ēdienu žēlo.
/J. Lazdāns, Kalupe./ Lasīt tālāk
529. Ceļa vīri sargās arī, ka kāda sieva kaut ko neaizprasītu, kad tie taisās ceļā; tad notiek tāda pati nelaime, kā kad sieviete nāk ceļa vīram pretī jeb pāriet pār ceļu.
/A. Bīlenšteina rokraksts, Kandava, Aizdzirde, Piltene un Kazdanga./
530. Kur tecēji, mīļa Māra, Zīda svārkus pacēlusi? “Tur tecēju, kur vajdzēja, Kam celiņu aizprasīji?”
/LD 1104./
526. Ja liek ko atnest un to aizmirst, tad vajag iesiet galvas lakatiņa stūrī mezglu, tad neaizmirsīs.
/K. Corbiks, Jelgava./
527. Lai varētu atminēt, kas aizmirsies, tad jāiet atpakaļ pa tām pašām pēdām.
/P. Š., Rīga./
528. Ja kāds kur aizmirsis savu lietu, tad viņam tur atkal būs jānāk atpakaļ.
/K. Jansons, Plāņi. P. Š., Rauna./
523. Ja pie uzvilkta apģērba ko šuv, tad vajaga ko ieņemt mutē, lai nepaliktu aizmāršīgs.
/P. Š., Rauna. V. Spandegs, Pociems./
524. Ja kaut ko stipri piesaka (piekodina), tad tas vienmēr aizmirstas.
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
525. Kam pie mugurā uzvilktiem svārkiem šūn pogas, tas paliek aizmāršīgs.