444. Burvji un raganas apcērp aitas Ziemassvētkos, sveču dienā, Lieldienās un Jāņa dienā. Tad jānocērp arī pārējā vilna un jāieliek krāsnī. Tad burvis jeb ragana nāks lūgties, lai glābj.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 204./
445. Gavēnī burvji un raganas iet apkārt pa aitu kūti un cērp vilnas sprogas no aitu galvām. [Sal. bites.]
/P. Š., Rauna./
347. Gada kārtā avis trīs reiz cērp: ap Jēkaba dienu, ap Andriem un ap Jurģiem.
/Langius./
348. Aitas mazgā un cērp maija un augusta mēnesī, jeb kā zemgalieši runā: miežu un rudzu sējamā laikā. Nereti aitu cirpšana notiek arī ziemā, kad tās nav iespējams peldināt Gaujā vai Ventā, bet tas jādara baļļā.
/Latvijas Sargs, 1926. 24./
349. Kad aitu pirmo reiz cērp, tad aitai jāiedod divi gabaliņi maizes, lai būtu pāris jēru.
/L. Bičole, Zaļenieki./ Lasīt tālāk
286. Ja aita nemīl savu bērnu, tad jāņem bērns klēpī un jātur aitai priekš acīm un jādzied: “Kā meita skatās spogulī, tā lai aita skatās savā jērā!”
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI, 163, 452./
287. Lai aita mīlētu savu jēru, tad aizgaldā jāmet kaķis vai suns.
/M. Veidenberga, Vecmokas./
288. Lai aita mīlētu jēru, vajaga katram savas zeķes sasiet kopā, bet neatstāt atsevišķi.
/A. Ulmane, Jaunsvirlauka./ Lasīt tālāk
264. Rudenī saimniecēm jāvelk salmi no jumta: ja salmus izvelk pārī, tad aitām būs pāŗa jēru, ja vieneniekos, tad tik viens jērs.
/J. Smalkais, Rūjiena./
265. Ja aitai dod jumja vārpu ēst, tad tai būs divi jēri.
/F. Brīvzemnieks, 1881. VI,201./
266. Ja divas rudzu vārpas, kas augušas viena salma galā, iedod aitai, tad tai pāŗa jēru nāk. [Sal. jumis.]
/K. Jansons, Plāņi./ Lasīt tālāk
235. Kas dienā dzimis, tam jātur baltas aitas, lai ietu dzīvē labi.
/L. Rone, Rīga./
236. Aitām ir zirnāji un apiņu lapas veslīga barība.
/S. Grūberts, 1688./
237. Ja aitām janvārī dod elkšņu lapas, tad aitas cauru gadu būs veselas.
/A. Zvejniece, Lubāna./ Lasīt tālāk
227. Divi dienas pēc sveču dienas ir Agata, 5. febr. To mēs svinam par acu dienu. Kas tanī dienā ko ar rokām darīs, tas viss tam pie acīm ienāksies.
/No Kolkas jūrmalas. “Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām.” IV, 1851./
228. Agatas dienā pakaŗ zem jumta sāli un svētītu ūdeni, lai izsargātos no pērkona. Pērkona uguni varot nodzēst tikai ar kazu pienu jeb Agatas ūdeni, t.i. ūdeni, kas Agatas dienā ticic baznīcā svētīts.
/E. Volters, Materiali (kriev.), 1980, 3./
229. Agatas dienā svētī ūdeni, sāli un maizi, tad nenāk nekāds ļauns gars klāt.
/P. Š., Preiļi./ Lasīt tālāk